Blogam jaunas mājas!

Tad nu tā, sakarā ar KRIANBA V2 arī manam blogam ir jaunas mājas, kuru adrese ir daKrianba.tk

Var ieiet arī caur http://dakrianba.zzl.org/
Visi raksti ir inportēti, šeit vairs nekad nerādīšos un neko nerakstīšu.

Slepeni no informātikas stundas #2

„Burbuļa” metode

Tā ir pati vienkāršākā no kārtošanas metodēm. Burbuļa metodē kārtošanas process sastāv no vairākām sērijām. Katras sērijas gaitā pakāpeniski tiek noskaidrots, vai izpildās nevienādības a[1]<a[2], a[2]<a[3], …, a[n-1]<a[n]. Ja konstatējam, ka kāda nevienādība neizpildās, tad pirms nākošās salīdzināšanas, nepareizi stāvošos elementus mainām vietām.

Kad pirmā sērija beigusies, a[n] satur lielāko no masīva a elementiem. Pēc otrās sērijas a[n-1] satur otro lielāko masīva a elementu utt. ja kādas sērijas gaitā neviena apmaiņa netiek izdarīta, tad masīvs a jau sakārtots un procesu varam beigt.

Nedaudz padomājot, kļūst skaidrs, ka otrajā sērijā pārbaudes varam beigt ar nevienādības a[n-2]<a[n-1] pārbaudi, trešajā sērijā – ar nevienādības a[n-3]<a[n-2] pārbaudi utt. Tāpat skaidrs, ka sēriju skaits nevar pārsniegt n-1. Tomēr n-1 sērija varētu būt nepieciešama, piemēram, ja dotais masīvs ir sakārtots dilstošā kārtībā. Tad būs nepieciešamas  salīdzināšanas. Tā kā sliktākajā gadījumā salīdzināšanu skaitu var izteikt ar n otrās pakāpes polinomu, tad šāda algoritma sarežģītība ir . Tas nozīmē, ka, palielinoties masīva elementu skaitam k reizes, kārtošanas laiks palielināsies k² reizes.

Burbuļa metode tā nosaukta tāpēc, ka aktivitātes masīvā pārvietojas vienā virzienā kā gaisa burbuļi ūdenī.

Burbuļa metode ir lēna, ja kārtojamo elementu ir daudz. Labā īpašība ir metodes vienkāršība un iespēja šo metodi viegli programmēt, ka arī tas, ka netiek veidots papildus masīvs.

„Atspoles metode”

Atspoles metodi varētu nosaukt arī par „burbuļa un akmens” metodi; šīs metodes lietošanas gaitā aktivitātes dažbrīd „ceļas uz augšu” kā gaisa burbulis, bet citkārt – „grimst kā akmens.

Ar atspoles metodi darbu sāk tāpat kā ar burbuļa metodi („pacelšanās”). Pieņemsim, ka pirmā nevienādība, kas neizpildās ir a[i]<a[i+1]. Tad tiek mainītas vietām a[i] un a[i+1] vērtības un pēc tam tiek pakāpeniski pārbaudītas nevienādības „atpakaļejošā kārtībā”: a[i-1]<a[i], a[i-2]<a[i-1] utt. („grimšana”). Ja kārtējā nevienādība neizpildās, tad atbilstošie elementi tiek mainīti un tiek pārbaudīta nākošā nevienādība. Ja kāda no šīm nevienādībām izpildās vai arī „aiziets” jau līdz masīva sākumam, tad „grimšanas” process tiek pārtraukts, un atkal sākas „pacelšanās” process, pārbaudot nevienādības a[i+1]<a[i+2], a[i+2]<a[i+3] utt. Konstatējot, ka kāda no pārbaudāmajām nevienādībām neizpildās, sākas jauns „grimšanas” process utt.

Tādējādi līdz pārbaudītajai vietai masīvs visu laiku ir sakārtots. Brīdī, kad būtu jāsalīdzina a[n] ar a[n+1] viss masīvs ir sakārtots.

Visvairāk salīdzināšanu būs tad, ja visas „grimšanas” notiks līdz masīva sākumam. Tā būs, piemēram, ja dotais masīvs ir sakārtots dilstošā kārtībā. tad būs nepieciešamas  salīdzināšanas. Tātad arī „atspoles” metodes sarežģītība ir .

Atspoles metodei ir tādi paši trūkumi un priekšrocības kā „burbuļa” metodei.

Šella metode

Lai būtiski samazinātu salīdzināšanu skaitu, nedrīkst salīdzināt tikai masīvā blakus novietotos elementus, bet jāsalīdzina arī elementi, kas atrodas tālu viens no otra.

Šādas metodes piemērs ir Šella metode – atspoles metodes vispārinājums.

Ilustrēsim Šella metodi ar piemēru. Pieņemsim, ka jāsakārto 16 elementu masīvs:

15; 3; 8; 14; 7; 1; 11; 9; 5; 12; 10; 2; 4; 6; 13; 16.

1. etapā visi masīva elementi tiek sadalīti 8 „ķēdēs”:

a[1], a[9],

a[2], a[10],

…

a[8] un a[16].

Saprotamu iemeslu dēļ saka, ka katras ķēdes solis ir 8. Katru ķēdi atsevišķi ar atspoles metodi sakārto. Iegūst masīvu:

5; 3; 8; 2; 4; 1; 11; 9; 15; 12; 10; 14; 7; 6; 13; 16.

2. etapā jauno masīvu sadala 4 ķēdēs ar soļa garumu 4:

a[1], a[5], a[9], a[13],

a[2], a[6], a[10], a[14],

a[3], a[7], a[11], a[15],

a[4], a[8], a[12], a[16].

Katru no šīm ķēdēm sakārto ar atspoles metodi neatkarīgi no citām. iegūst masīvu:

4; 1; 8; 2; 5; 3; 10; 9; 7; 6; 11; 14; 15; 12; 13;16.

3. etapā jauno masīvu sadala 2 ķēdēs ar soļa garumu 2:

a[1], a[3], a[5], …, a[15],

a[2], a[4], a[6], …, a[16]

un katru no tām sakārto ar atspoles metodi. iegūst masīvu:

4; 1; 5; 2; 7; 3; 8; 6; 10; 9; 11; 12; 13; 14; 15; 16.

4. etapā veic iegūtā masīva sakārtošanu ar atspoles metodi.

Varētu likties, ka pirmie etapi ir lieki, jo pēdējā etapā tik un tā izdara visa masīva kārtošanu ar atspoles metodi. Tomēr tā nav: Šella metodes pirmie etapi veic daļēju masīva sakārtošanu, tāpēc katra nākamā etapa darba apjoms samazinās.

Ja jāsakārto masīvs, kas satur n elementus, Klasiskajā Šella metodes variantā, kuru ieteica pats tās autors, pirmās ķēdes tiek veidotas ar soļa garumu ; tātad katrā ķēdē ir 2 vai 3 elementi. Katrā nākamajā etapā soļa garums ir puse no iepriekšējā etapa soļa garuma (noapaļojot uz leju); pēdēja etapa soļa garums ir 1.

Ir zināms, ka lietojot Šella metodi, ir jāizdara daudz mazāk salīdzināšanu nekā burbuļa vai atspoles metodes gadījumā. Ir pierādīts, ka Šella metodes sarežģītība ir .

Binārās ievietošanas metode

Visi iepriekšējie algoritmi kārtoja masīvu a „tā atrašanās vietā”, mainot vietām masīva a elementus. tagad aplūkosim paņēmienu, kad masīvs a tiek aizstāts ar masīvu b. Tādu kārtošanas metodi nākas lietot, piemēram, tad, ja viss masīvs a uzreiz nav pieejams, bet tā elementus varam iegūt tikai pa vienam.

Visus masīva a elementus pa vienam pārkopēsim masīvā b tā, lai masīvs b visu laiku būtu sakārtots. Piemēram, ja masīvs a ir 3; 2; 4; 1; 5, tad masīvs b veidojas šādi:

1)      pārkopējot 3, b: 3

2)      pārkopējot 2, b: 2; 3

3)      pārkopējot 4, b: 2; 3; 4

4)      pārkopējot 1, b: 1; 2; 3; 4

5)      pārkopējot 5, b: 1; 2; 3; 4; 5

Lai to izdarītu ir jāatrod pārkopējamā skaitļa vieta jau esošajā masīvā b un jāievieto skaitlis šajā vietā (parastā masīvā visi elementi, kas lielāki par ievietojamo skaitli būs jāpabīda vienu vietu uz priekšu).

Atliek noskaidrot kā atrast ievietojamā skaitļa vietu sakārtotā masīvā b. Skaidrs, ka a[1] jānovieto pirmajā vietā. Tālāk rīkosimies šādi: lai atrastu skaitļa x vietu, salīdzināsim to ar masīva b vidējo skaitli. Tā mēs uzzināsim, vai skaitlis jāievieto masīva pirmajā, vai otrajā pusē. Tad salīdzināsim x ar vidējo no attiecīgās puses skaitļiem. Tā mēs uzzināsim, kurā ceturtdaļā jāievieto skaitlis x. Tad salīdzināsim x ar šīs ceturtdaļās vidējo skaitli utt. līdz skaitļa x vieta būs atrasta.

Var pierādīt, ka, ja masīvā b nav vairāk kā 2^k-1 skaitļi, tad x vietas atrašanai nav vajadzīgs vairāk kā k salīdzināšanas. Piemēram, ja masīvā b ir 1000 skaitļi, tad pietiek ar 10 salīdzināšanām.

Binārās ievietošanas metode izmanto būtiski mazāk salīdzināšanu nekā burbuļa, atspoles un Šalla metode. Tās sarežģītība ir .

Saliešanas metode

Iedomāsimies, ka doti divi sakārtoti masīvi a[1]<a[2]<…<a[n] un b[1]<b[2]<…<b[k]. Kā ierakstīt šos skaitļus masīvā c tā, lai arī c būtu sakārtots augošā kārtībā?

To, izrādās, var izdarīt, izpildot ne vairāk kā n+k-1 salīdzināšanu.

Vispirms salīdzinām a[1] ar b[1] un mazāko vērtību piešķiram elementam c[1]. Teiksim, ka šī vērtība izņemta no atbilstošā masīva (a vai b). Pēc tam katrā nākamajā solī salīdzinām mazāko vēl neizņemto vērtību no a ar mazāko vēl neizņemto vērtību no b; mazāko no tām piešķiram kārtējam c elementam un izņemam no atbilstošā masīva a vai b. Tā turpinām līdz visas vērtības no masīva a vai b izņemtas. Pēc tam atlikušās otra masīva vērtības tādā pat kārtībā pievieno galā masīvam c.

Pamatojoties uz šādu paņēmienu, izveidosim rekursīvi aprakstītu algoritmu n skaitļu masīva sakārtošanai.

Algoritms SAL. Ja n=1, nekas nav jākārto. Algoritms darbu beidz.

Ja n>1, tad atkarībā no tā, vai n ir pāra skaitlis (n=2k), vai nepāra skaitlis (n=2k+1), sadala masīvu divos masīvos ar k elementiem katrā vai ar I elementiem vienā un k+1 elementiem otrā masīvā. Katru no šiem masīviem sakārto ar algoritma SAL palīdzību un pēc tam abus sakārtotos masīvus apvieno vienā masīvā ar sākumā aplūkoto metodi..

Var pierādīt, ka šī algoritma sarežģītība ir .

Piemērs.

Dots masīvs: 3; 7; 6; 8; 1; 5; 10; 9; 4; 11; 2.

1)      sadalām to 2 masīvos: 3; 7; 6; 8; 1 un 5; 10; 9; 4; 11; 2.

2)      Katru no masīviem kārtojam atsevišķi, vispirms sadalot divās daļās:
3; 7     6; 8; 1     5; 10; 9     4; 11; 2

3)      Katru no masīviem kārtojam atsevišķi, vispirms sadalot divās daļās
3     7     6     8; 1     5     10;9     4     11;2

4)      Tie masīvi, kur atlikuši divi skaitļi, tiek kārtoti atsevišķi, vispirms sadalot tos divās daļās:
3     7     6     8     1     5     10     9     4     11     2

5)      Tiek apvienoti pēdējie sadalītie masīvi:
3     7     6     1; 8     5     9; 10     4     2;11

6)      Tiek apvienoti nākošie masīvi:
3; 7     1; 6; 8     5; 9; 10      2; 4; 11

7)      Tiek apvienoti nākošie masīvi:
1; 3; 6; 7; 8     2; 4; 5; 9; 10; 11

8)      Tiek apvienoti pirmajā dalīšanā iegūtie masīvi:
1; 2; 3; 4; 5; 6; 7; 8; 9; 10; 11.

Hoara algoritms

Arī šo algoritmu aprakstīsim rekursīvi. Aplūkosim algoritma darbību piemērā.

3	1	5	4	10	11	9	6	2	7	8	sākotnējais masīvs
3										8	salīdzina
3									7		salīdzina
3								2			salīdzina
2								3			apmaina
	1							3			salīdzina
		5						3			salīdzina
		3						5			apmaina
		3					6				salīdzina
		3				9					salīdzina
		3			11						salīdzina
		3		10							salīdzina
		3	4								salīdzina
		3									salīdzina

Šajā brīdi ir beidzies pirmais kārtošanas etaps. Salīdzināšana visu laiku notika ar pirmo masīva elementu. Tie elementi, kas bija mazāki par pirmo, nonāca pa kreisi, bet tie, kas lielāki – pa labi. Tas nozīmē, ka pirmais elements ir nonācis savā vietā un tālāk varam atsevišķi ar šo pašu metodi kārtot masīvus pa kreisi no pirmā elementa un pa labi no pirmā elementa. Tad, kad kādā masīvā paliks vairs tikai viens vai neviens elements, tad, protams, tas vairs nav jākārto.

2	1										salīdzina
1	2										apmaina
	2										salīdzina

Divnieks ir savā vietā. Pa kreisi ir masīvs no viena elementa 1. Tas ir sakārtots. Pa labi nav neviena elementa.

			4							8	salīdzina
			4						7		salīdzina
			4					5			salīdzina
			4				6				salīdzina
			4			9					salīdzina
			4		11						salīdzina
			4	10							salīdzina
			4								salīdzina
				10						8	salīdzina
				8						10	apmaina
					11					10	salīdzina
					10					11	apmaina
					10				7		salīdzina
					7				10		apmaina
						9			10		salīdzina
							6		10		salīdzina
								5	10		salīdzina
									10		salīdzina
				8				5			salīdzina
				5				8			apmaina
					7			8			salīdzina
						9		8			salīdzina
						8		9			apmaina
						8	6				salīdzina
						6	8				apmaina
							8				salīdzina
				5		6					salīdzina
				5	7						salīdzina
				5							salīdzina
					7	6					salīdzina
					6	7					apmaina
						7					salīdzina

Viegli pārbaudīt, ka, ja ar Hoara algoritmu jākārto jau sakārtots masīvs, tad tas izmantos  salīdzināšanas, t.i., tikpat cik vienkāršākā – burbuļa metode sliktākajā gadījumā. Kāda jēga izstrādāt tik sarežģītu algoritmu, ja tas nestrādā labāk par visvienkāršāko?

Izrādās, ka Hoara algoritms tiešām ir nepiemērots jau „gandrīz sakārtotu” masīvu kārtošanai, bet ļoti labi strādā tad, ja masīvs darba sākumā ir „pamatīgi sajaukts”. Var pierādīt, ka vidējais salīdzināšanu skaits, ko Hoara algoritms veic, apstrādājot visus iespējamos masīvus no n dažādiem skaitļiem, nepārsniedz nlog₂n.

Slepeni no informtikas stundas #1

INDIVIDUĀLIE UZDEVUMI (atbilstoši savam numuram klases žurnālā) nodošanas termiņš 24.11.2009. 1. Dots naturāls skaitlis n. Iegūt visus tādus skaitļu trijniekus a, b, c, kuriem a2+b2=c2 (a£b£c£n). 2. Dots 2009.gada dienas kārtas numurs. Noteikt šīs dienas datumu. 3. Atrast un nodrukāt četrciparu skaitļus, kuri dalās ar savu ciparu reizinājumu. 4. Naturālu skaitli sauc par pilnīgu, ja tas ir vienāds ar visu to savu dalītāju summu, kuri ir mazāki par pašu skaitli (piemēram, pilnīgs skaitlis ir 6=1+2+3). Uzrakstīt programmu, kas pārbauda, vai dotais skaitlis ir pilnīgs. 5. Intervālā [1; 2000] atrast visus skaitļus ar sekojošu īpašību: dalot skaitli ar 2, 3, 4, 5 vai 6, atlikumā būs 1, bet ar 7 tas dalās bez atlikuma. 6. Vai doto naturālo skaitli N var attēlot kā divu naturālo skaitļu kvadrātu summu? Ja JĀ, tad kā? (Piemēram, 5=22+12.) 7. Dotas riņķa līnijas centra koordinātes un rādiuss. Dots arī punkts ar savām koordinātēm. Noteikt, vai punkts atrodas riņķa līnijas iekšpusē, ārpusē vai uz riņķa līnijas. 8. Aprēķināt 10 naturālu pēc kārtas sekojošu pāru skaitļu summu. Intervāla sākumu norāda lietotājs. Ja norādīts nepāra skaitlis, ņem tuvāko lielāko pāru skaitli. 9. Naturālu n-ciparu skaitli sauc par Armstronga skaitli, ja tā ciparu, kāpinātu n-tajā pakāpē, summa vienāda ar pašu skaitli (piem. 153=13+53+33). Iegūt visus Armstronga skaitļus, kas sastāv no 4 cipariem. 10. Noteikt, vai ievadītais skaitlis ir pirmskaitlis. 11. Doti n naturāli skaitļi. Aprēķināt pāru skaitļu summu un nepāru skaitļu summu. 12. Izveidot programmu, kas pieprasa darba sākumu un beigas (stundas un minūtes vienas dienas robežās) un izvada uz ekrāna darbam patērēto laiku stundās un minūtēs. 13. Izveidot programmu, kas pieprasa trīs nogriežņu garumus un atbild, vai iespējams no šādiem nogriežņiem izveidot trijstūri vai nē. 15. Uzrakstīt programmu, kas diviem dotiem naturāliem skaitļiem m un n noskaidro, cik veselo skaitļu kvadrātu vērtības ir intervālā [m,n]. 16. Izveidot programmu, kas izvada uz ekrāna attālumu atbils¬tību tabulu starp collām un centimetriem (1 colla = 2.54 cm) in¬tervālā no B līdz B+20 collām ar soli 1 colla. 17. Dots gada skaitlis. Noteikt dienu skaitu šajā gadā. 18. Doti naturāli skaitļi m un n. Aprēķināt mn. 19. Dotas triju punktu koordinātes. Noskaidrot, vai šie punkti atrodas uz vienas taisnes. 20. Izveidot programmu, kas pieprasa trīs vārdus un pēc tam izdrukā uz ekrāna garāko. 21. Izveidot programmu, kas izvada uz ekrāna atbilstību tabulu svariem mārciņās un kilogramos (1 mārciņa = 400 gr.) ar soli vie¬na mārciņa intervālā no A līdz A+20 mārciņas. 22. Izveidot programmu, kas pieprasa kvadrātfunkcijas argumen¬tus A, B, C, atrod krustpunktu ar koordinātu asīm koordinātes un re¬zultātu izvada uz ekrāna. 23. Aprēķināt rindas pirmo m locekļu summu. 24. Izveidot programmu, kas pieprasa 2 skaitļus, lielāko dala ar mazāko un rezultātu izvada uz ekrāna. Ja skaitļi vienādi, tad izvada to reizinājumu. 25. Gadās, ka datora tastatūrai kāds no taustiņiem iesprūst un tad viena burta vietā tekstā būs vairāki vienādi, pēc kārtas esoši burti. Piemēram, vārdā “klavieres” vietā var iznākt “kkklaavierrrees”. Uzrakstīt programmu, kas labo šādas kļūdas- t.i., ievadītā simbolu virknē atrod visas vietas, kurās ir vairāki vienādi simboli pēc kārtas, un katrā šādā vietā atstāj tikai vienu no šiem simboliem, bet pārējos izdzēš un virkni “sabīda kopā”.

	Uzvārds	Vārds
1	Ancāns	Gusts
2	Dibone	Laima
3	Ekšteine	Kristīne
4	Felš Milbergs	Krists
5	Gailišs	Alvis
6	Goldmane	Linda
7	Grinfogele	Baiba
8	Grosbārde	Marta
9	Horsts	Rūdolfs
10	Janovskis	Reinis
11	Jāne	Rūdolfs
12	Jēkabsone	Agnese
13	Kapace	Dagnija
15	Leitāns	Jānis
16	Libkovskis	Kārlis
17	Liepiņa	Luīze
18	Meiere	Sintija
19	Ose	Agate
20	Ozols	Toms
21	Rudzīte	Lauma
22	Sirtaute	Madara
23	Urtāne	Kristīne
24	Veidenbaums	Ingus
25	Vējkrīgeris	Ansis

Līdaka un Dobelis feat Michael Jackson – Thriller okupants(by Krianba)

Šī ir pirmā manis veidotā dziesma.

Kā uzlikt garumzīmes?

Windows XP vidē to var izdarīt šādi: vispirms jums ir jāatver Control panel -> Regional and Language Options -> Languages sadaļa un jāuzspiež uz pogas Details. Kad ir atvērušies tastatūras izkārtojuma iestatījumi, jums Default input language izvēlnē ir jāizvēlas izkārtojums ar nosaukumu – Latvian – Latvian (QWERTY) jeb vienkārši Latvian (QWERTY) un jāapstiprina sava izvēle, nospiežot pogu OK.

Savukārt Windows Vista lietotājiem ir jārīkojas šādi: jums ir jāatver Control panel -> Clock, Language, and Region -> Change Keyboards and Other Input Methods un jāuzspiež uz pogas Change Keyboards. Kad tas ir izdarīts, jums Default input language izvēlnē ir jāizvēlas izkārtojums ar nosaukumu – Latvian – Latvian (QWERTY) jeb vienkārši Latvian (QWERTY) un jāapstiprina sava izvēle, nospiežot pogu OK.

Šī metode jums ļaus rakstīt latviešu burtus, turot nosiestu labo Alt pogu.

Atā Windows XP, esi sveicināts Windows 7!

2009. gada 17.oktobris ir pēdējā diena, kad uz mana datora bija Windows XP. Un viņš vairs nekad vairs nebūs. Kapēc? Tāpēc ka visus mājas datorus esmu nolēmis pārinstalēt uz Windows 7. Apmēram pus vienos pa nakti pēdējo reizi rēgojās uzraksts “Windows XP is shutting down”, bet īsi pēc tam sāku Windows 7 uzstādīšanu. Kad biju nonācis līdz partrīciju formatēšanai, pēdējo reizi atvadījos no XP, ar kuru biju draugos no 2004. gada 22.septembra. Tā nu noformatēju C disku un tad sākas operētājsistēmas, kura vismaz 3.gadus mājos manā datorā uzstadīšana. Pēc apmēram 20. minūtēm esmu jau desktopā, un jau visus draiverus biju salicis(nu Windows Update salika). Pirmo programmu uzinstalēju Skype un 00:47 rakstu ob1, ka esmu uzlicis Windows 7. Tagad atliek salikt visas programmas, un vēl nooptimizēt. Tad vēl uz diviem datoriem XP nomainīšu uz neatgriešanos pret Windows 7.

Aizver muti!

Noskaties video, un sapratīsi!

Install Windows XP from USB Flash Drive(šī pamācība strādā 100%)

Pamācība te:  http://myeeeguides.wordpress.com/2008/11/15/winsetupfromusb-install-windows-xp-from-usb-flash-drive/

Vangas pareģojumi

Nedaudz baisi zinot kas viņa ir. Tiem kas nezin – viņa ir jeb bija akla, bet spēja par tevi pateikt pilnībā visu. Gan pagātni, gan nākotni. Daudzi pie viņas brauca prasot svētību un kā turmpāk rīkoties. 2008. gads laikam izgāzās, bet būs jāpameklē internetā. Bet te gan nav ierakstīts – viņa pareģoja aŗi ka 2008 gadā ASV par prezidentu kļūs melnais.

2008 – Atentāts pret četriem valdību vadītājiem. Konflikts Indostānā. Tas ir viens no Trešā Pasaules Kara iemesliem.
2010 – Trešā Pasaules Kara sākums. Karš sāksies 2010 gada Novembrī un beigsies 2014 gada Oktobrī. Karš sāksies kā jau parasts karš, vēlāk tiks izmantoti kodolieroči, pēc tam – ķīmiskie ieroči.
2011 – Radioaktīvo nokrišņu rezultātā Ziemeļu puslodē nebūs ne dzīvnieku, ne augu. Pēc tam Musulmaņi uzsāks karu pret dzīvos palikušajiem Eiropiešiem.
2014 – Vairākums cilvēku cietīs no augoņiem, ādas vēža un citām ādas saslimšanām (ķīmiskā kara sekas).
2016 – Eiropa ir gandrīz neapdzīvota.
2018 – Par jauno Pasaules lielvalsti kļūst Ķīna. Evolucionējošas valstis pārvēršas no ekspluatētām par ekspluatējamām.
2023 – Nedaudz izmainās Zemes orbīta.
2025 – Eiropa vēlarvien ir mazapdzīvota.
2028 – Jaunu kodolenerģijas avota radīšana (iespējams, kontrolējama kodoltermiskā enerģija). Bads pakāpeniski tiek pārvarēts. Uz Venēru tiek palaists pilotējams kosmiskais kuģis.
2033 – Polārie ledi kūst, paaugstinās Pasaules okeāna ūdenslīmenis.
2043 – Pasaules ekonomika uzplaukst. Eiropā valda Musulmaņi.
2046 – Ir iespējama jebkuru orgānu izaudzēšana. Orgānu apmaiņa kļūst par vienu no labākajām ārstniecības metodēm.
2066 – Laikā, kad ASV uzbrūk Musulmaņu Romai, ASV pielieto jauna veida ieroci – klimatisko. Strauja temperatūras krišanās.
2076 – Bezšķiru sabiedrība (komunisms).
2084 – Dabas atjaunošana.
2088 – Jauna slimība – novecošana pāris sekunžu laikā.
2097 – Ātrā novecošana uzveikta.
2100 – Mākslīgā Saule apgaismo Zemes tumšo pusi.
2111 – Cilvēki kļūst par kiborgiem (dzīviem robotiem).
2123 – Kari starp mazajām valstīm. Lielvalstis neiejaucas.
2125 – Ungārijā saņemts signāls no Kosmosa (visi atkal atceras par Vangu).
2130 – Kolonijas zem ūdens (ar citplanētiešu padomu palīdzību).
2164 – Dzīvniekus pārvērš puscilvēkos.
2167 – Jauna reliģija.
2170 – Lielais sausums.
2183 – Kolonija uz Marsa kļūst par kodollielvalsti un pieprasa neatkarību no Zemes.
2187 – Izdodas apturēt divu milzīgu vulkānu izvirdumus.
2195 – Jūras kolonijas ir pilnībā nodrošinātas ar enerģiju un pārtiku.
2196 – Eiropiešu un Aziātu pilnīgs sajaukums.
2201 – Uz Saules palēninās kodolprocesi. Kļūst aukstāks.
2221 – Ārpuszemes dzīvības meklējumos cilvēce stājas kontaktā ar kaut ko drausmīgu.
2256 – Kosmiskais kuģis Zemei atnes jaunu, briesmīgu slimību.
2262 – Pakāpeniski mainās planētu orbītas. Marsam draud komēta.
2271 – No jauna aprēķinātas mainošās fiziskās konstantes.
2273 – Melnās, baltās un dzeltenās rases sajaukšanās. Jaunas rases.
2279 – Enerģija no nekā. (domājams, no vakuuma vai melnajiem caurumiem).
2288 – Ceļojums laikā. Jauni kontakti ar citplanētiešiem.
2291 – Saule atdziest. Uzsāk mēģinājumus iedegt to no jauna.
2296 – Spēcīgi uzliesmojumi uz Saules. Mainās pievilkšanas spēki. Sāk krist vecas kosmiskās stacijas un pavadoņi.
2299 – Francijā – partizānu kustība pret Islāmu.
2302 – Atklāti jauni, svarīgi Visuma likumi un noslēpumi.
2304 – Atklāts Mēness noslēpums.
2341 – No Kosmosa Zemei tuvojas kaut kas baismīgs.
2354 – Avārija uz vienas no mākslīgajām Saulēm noved pie sausuma.
2371 – Neizsakāmi liels bads.
2378 – Jauna, ātri augoša rase.
2480 – Saduras divas mākslīgās Saules. Zeme mijkrēslī.
3005 – Karš uz Marsa. Planētu trajektorijas tiek iztraucētas.
3010 – Komēta ietriecas Mēnesī. Apkārt Zemei – akmeņu un putekļu josla.
3797 – Ap šo laiku uz Zemes ies bojā viss dzīvais, bet cilvēce varēs aizlikt pamatus jaunai dzīvei citā zvaigžņu sistēmā.

Avots:  newoutlaw.org

Interesanti fakti #1

• Ikdienu 12 zīdaiņi tiek sajaukti un atdoti citiem vecākiem.
• Viena diennakts – spāres mūža garums.
• Govs dienas laikā saražo 200 reizes vairāk gāzu par cilvēku.
• Tarakāns vēl spēj nodzīvot dažas nedēļas ar nocirstu galvu.
• Kaķim ir 32 muskuļi katrā ausī.
• 7% amerikāņu nezina ASV himnas pirmos 9 vārdus, bet zina Kanādas himnas pirmos 7 vārdus.
• 5% kanādiešu nezina Kanādas himnas pirmos 7 vārdus, bet zina pirmos 9 vārdus ASV himnā.

• Labā plauša ieelpo vairāk gaisa kā kreisā.
• Cilvēka ribas izkustas apmēram 5 miljoni reizes viena gada laikā, ieelpas/izelpas rezultātā.
• Cilvēki piedzimst ar 300 kauliem skeletā, sasniedzot brieduma gadus paliek tikai 206.
• Sunim ir 95% labāka oža kā cilvēkiem.
• Sievietes sirds pukst ātrāk kā vīrieša.
• Vējainā dienā ir lielāka iespēja dabūt bites dzēlienu.
• Cilvēks mūža laikā apēd apmēram 35000 cepumu.
• 111,111,111 x 111,111,111 = 12,345,678,987,654,321

• Vidēji cilvēks sava mūža garumā izdala 37 854 litrus siekalu.
• Cilvēka smadzeņu sastāvā ir apmēram 85% ūdens.
• Pieauguša cilvēka āda vidēji sver nepilnus 3 kg.
• Pirdiens peldbaseinā izraisa ķīmisku reakciju.
• Eritrocītam ir vajadzīgas aptuveni 20 sekundes, lai apriņķotu visu cilvēka ķermeni.
• Aptuveni 8 miljoni asins šūnu mirst ik sekundi un tikpat liels šūnu skaits izveidojas katru sekundi.
• Pie 40 grādu temperatūras pēc Celsija, cilvēks zaudē elpojot vien aptuveni 14,4 kalorijas.
• Smadzenes ir mīkstas un želejveidīgas.

• Cilvēka sirdij pukstot, izveidojas pietiekami liels spiediens, lai izšļāktu asinis 9,15 metru attālumā.
• Muskuļi veido apmēram pusi no visa ķermeņa masas.
• Teju puse no visiem cilvēka kauliem atrodas rokās un kājās.
• Cilvēka sirds masa ir apmēram 300 grami, pa dienu tā izdara vairāk kā 100 000 pukstu.
• Cilvēka kāju pirksta naga sastāvs ir tāds pats kā mušas izkārnījumiem.
• Cilvēka acs spēj nofokusēt apmēram 50 priekšmetus sekundē.
• Cilvēka ķermenī ir nepilni 150 000 km nervu.
• Guļot Tu sadedzini vairāk kalorijas kā skatoties TV.

• Lielbritānijā 70% bērnu mātes strādā.
• Kalifornijā [ASV] ir izdotas vismaz sešas autovadītāju apliecības cilvēkiem ar vārdu Jēzus Kristus.
• Pēdējos 10′000 gados Indija ne reizi nav iebrukusi kādā citā valstī.
• Burma ir vienīgā valsts uz pasaules, kur automašīnās stūre ir labajā pusē un brauc viņi pa labo ceļa pusi.
• Austrumāfrikā ir iespējams nopirkt banānu alu, kas, protams, ir gatavots no banāniem.
• Tokijā ir vismaz 24 reģistrēti gadījumi, kad cilvēki miruši vai guvuši nopietnas galvaskausa traumas, sasveicinoties tradicionālā japāņu veidā, noliecot uz priekšu galvas.
• Japāna ir leilākais varžu kājiņu eksportētājs

Drīzumā arī otrā daļa.